Baltvācu kopiena atceras savus tautiešus Kurzemē (+VIDEO)

Pazīstamais grāmatizdevējs un erudītais kultūras pārzinātājs Harro fon Hiršheidts ļoti daudz darījis.

Otrdien, 15. aprīlī, pulksten 17 Aizputes novadpētniecības muzejā pieminēs Harro fon Hiršheidtu viņa 100. jubilejas atceres pasākumā, kuru Aizputes novadpētniecības muzejs organizē sadarbībā ar Latviešu – vācbaltiešu kultūras centru “Domus Rigensis”, informē muzeja vadītāja Jolanta Berga.

Aizputē ciemosies Latviešu – vācbaltiešu kultūras centra “Domus Rigensis” pārstāvji un uzrunas teiks Mākslas vēsturnieks prof. Dr. Ojārs Spārītis un literatūrzinātniece prof. Dr. Māra Grudule.

Savās atmiņās par sadarbību ar Harro dalīsies arī aizputnieki, bet muzikālo sveicienu pasākuma dalībniekiem būs sarūpējuši Aizputes Mūzikas skolas Ģitāristu ansambļa dalībnieki.

Pazīstamais grāmatizdevējs un erudītais Baltijas vācu kultūras pārzinātājs Harro fon Hiršheidts ļoti daudz darījis, lai pārvarētu plaisas un vēstures pārpratumus, lai tuvinātu latviešus vācbaltiešu kultūrai, savukārt vācbaltiešus mudinot neaizmirst savu senču dzimteni.

Harro fon Hiršheidts dzimis Rīgā 1925. gada 14. aprīlī, bet 1931. gadā pārcēlās uz Aizputi, kur viņa tēvs bija mācītājs un skolotājs.

1939. gadā Harro pabeidza Aizputes skolu, bet tā paša gada beigās bija spiests izceļot no Latvijas. Pēc Vērmahtā un amerikāņu gūstā aizvadītā laika viņš izskolojās par grāmattirgotāju. Kopš 1950. gada darbojās kā prasmīgs grāmatizdevējs, tirgotājs un antikvārs, visilgāk Hannoverē.

Hiršheits ir izdevis 500 grāmatu un dažādu krājumu par Baltijas literatūru, vēsturi, vārdnīcas, leksikonus, kuri tiek plaši lietoti vēl šodien. Viņš izdevis arī žurnālu “Baltische Hefte”.

Harro virzīja savu apgādu uz latviešu oriģinālliteratūras tulkojumu izdošanu vācu valodā un vēlāk arī uz baltvācu autoru izdošanu latviešu valodā. Šajā ziņā viņam nebija līdzinieku.