Izsolīs tiesības ārstniecisko dūņu ieguvei Ķemeru Nacionālajā parkā (+VIDEO)

Tās ir ar ūdeni piesātinātas nekonsolidējušās ūdensbaseinu nogulas, kas rodas dabiskos apstākļos ģeoloģisku procesu ietekmē.

Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) izsolīs nomas tiesības ārstniecisko dūņu ieguvei Ķemeru Nacionālajā parkā 3,1913 hektāru platībā. Nomas termiņš ir 10 gadi, pretendentu pieteikumi drukātā veidā tiek pieņemti līdz 27.maijam (ieskaitot) pārvaldes Siguldas birojā (Sigulda, Baznīcas iela 7).

Par izsoles dalībnieku var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām ir tiesīga nomāt zemi un iegūt un izmantot zemes dzīles.

Izsoles vispārīgo kārtību regulē Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un 2011.gada 6.septembra Ministra kabineta noteikumi Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai".

Gandrīz ceturto daļu ĶNP aizņem purvi — vērtīga daudzu reto augu un dzīvnieku atradne, kā arī nozīmīgs posms ūdens apritē. Nacionālajā parkā ir sastopami visi trīs purvu tipi. Zemie jeb zāļu purvi ar lielu sūnu sugu daudzveidību, dažādām grīšļu sugām, krāšņajām orhideju dzimtas pārstāvēm, rūsgano melnceri, parasto bezdelīgactiņu, parasto kreimuli un citiem augiem atrodami Raganu purvā pie sēravotiem, kā arī pie Kaņiera un Dūņiera ezera.

Pārejas purvi sastopami nelielās platībās pie Melnezera, Putnu ezera un Slokas ezera. Tipisks augstais jeb sūnu purvs ir Lielais Ķemeru tīrelis. Nacionālā parka teritorijā ir arī tādi augstie purvi, kuru atjaunošana meliorācijas un kūdras ieguves dēļ tuvāko simt gadu laikā ir neiespējama. Šādi purvi ir Slokas purvs, Labais purvs un Mazais tīrelis. Savukārt zem vairākiem purviem, piemēram, Lielā Ķemeru tīreļa, Raganu purva un Slokas purva, ūdeņiem saskaroties ar ģipša slāņiem, veidojas sērūdeņradis un ar to bagāti avoti.