Apgabaltiesa novembrī turpinās skatīt "Krājbankas" strīdu ar bankas vadību

Rīgas apgabaltiesa 26.novembrī plkst.10 plāno turpināt skatīt likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") prasību pret bankas bijušajām amatpersonām strīdā par nodrošinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem un zaudējumu piedziņu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Apgabaltiesa skata apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024.gada spriedumu, ar kuru bija nospriests noraidīt "Latvijas Krājbankas" prasību un atcelt ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2014.gada 26.marta lēmumu piemēroto prasības nodrošinājumu.

Jau vēstīts, ka prasība apgabaltiesā sākotnēji celta pret "Krājbankas" padomes priekšsēdētāju Raimondu Baranauski, viņa vietnieku Antonovu, bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, bankas prezidentu Ivaru Priedīti, valdes locekļiem Mārtiņu Zalānu, Svetlanu Ovčiņņikovu un Dzintaru Pelcbergu, Lietuvas bankas "Snoras" viceprezidentu Nagli Stanciku, "Snoras" uzraudzības padomes locekli Oļegu Suhorukovu, kā arī "Meinl Bank" un "Melfa Group Ltd.".

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja "Krājbankas" administratora "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis, prasība tiesā iesniegta par nodrošinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. "Ir atklājies, ka "Krājbanka" ir devusi finanšu ķīlu kā nodrošinājumu ar bijušajiem akcionāriem saistītām sabiedrībām, bet tagad šie līgumi tiek apstrīdēti un debetētā nauda atprasīta," skaidroja Fīrmanis.

Kā ziņots, 2011.gada nogalē "Krājbankā" tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa "Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu.