Tikai piektā daļa iedzīvotāju veido uzkrājumus pensiju 3. līmenī

Satraucoši liela iedzīvotāju daļa - 45% atzīst, ka neveic papildu uzkrājumus.

Vien neliela Latvijas sabiedrības daļa - aptuveni 19% iedzīvotāju -, mērķtiecīgi krāj savai nākotnes pensijai, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Šis secinājums kļūst īpaši nozīmīgs, ņemot vērā likumdošanas izmaiņas - no 2025.gada sākuma iemaksas 2. pensiju līmenī ir samazinātas par 1%, šo daļu novirzot uz 1. līmeni. Kaut arī kopējās iemaksas pensiju kapitālam saglabājas 20% apmērā, šīs pārmaiņas aktualizē jautājumu par individuālo atbildību savas nākotnes pensijas nodrošināšanā.

Viens no veidiem, kā krāt vecumdienām, ir pensiju 3. līmenis jeb privātā brīvprātīgā pensiju shēma, kas ļauj veidot papildu uzkrājumus savai valsts garantētajai 1. un 2. līmeņa pensijai. Tikai 17% aptaujāto šo iespēju izmantoja jau pirms izmaiņām likumdošanā. Savukārt 24% norāda, ka veic uzkrājumus dažādos veidos, piemēram, uzkrāj līdzekļus krājkontā (11%), skaidrā naudā (7%) vai izmanto citus risinājumus, piemēram, veicot iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā (7%). Attiecīgi kopumā 41% iedzīvotāju veido papildu uzkrājumus ārpus valsts obligātajām pensiju shēmām, taču tikai neliela daļa no tiem to dara mērķtiecīgi, izmantojot pensiju 3. līmeni kā specifisku uzkrāšanas risinājumu vecumdienām.

Satraucoši liela iedzīvotāju daļa - 45% atzīst, ka neveic papildu uzkrājumus un vēl 13% pauž, ka gribētu uzkrāt, bet šobrīd nav iespējas. Par izmaiņām, kas stājušās spēkā no šā gada attiecībā uz 1. un 2. līmeņa pensiju procentuālo proporciju, nav zinājuši 11% respondentu. Analizējot datus šķērsgriezumā, redzams, ka dzimums vai demogrāfiskie faktori, piemēram, vecums vai dzīvesvieta, neuzrāda būtiskas atšķirības iedzīvotāju uzkrāšanas paradumos.

Papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai veido salīdzinoši neliels iedzīvotāju īpatsvars - tikai aptuveni piektā daļa jeb 19% no tiem, kas vispār krāj. Šādu mērķi uzkrājumu veidošanai nosaukuši respondenti 30 līdz 59 gadu vecumā. Visbiežāk to minējuši iedzīvotāji 50 līdz 59 gadu vecumā (26%), bet arī 30 līdz 49 gadu vecuma grupās šī motivācija ir samērā līdzīga. Tomēr, neskatoties uz salīdzinoši nelielo īpatsvaru, nākotnes pensija ir populārākais uzkrāšanas mērķis, ko respondenti ir norādījuši.

Lielākoties iedzīvotāji norādījuši, ka konkrēta mērķa nav, tāpēc krāj vispārējai drošībai. Šādu atbildi snieguši 35% aptaujāto, kas arī ir visbiežāk minētais iemesls uzkrājumu veidošanai. Ceļojumam krāj 11%, bērna nākotnei - 8%, īpašuma iegādei - 8%, automašīnai - 5%.

"Aptaujas dati liecina, ka, lai gan uzkrāšana pensijai ir biežākais konkrēti nosauktais mērķis, liela daļa iedzīvotāju veido uzkrājumus vispārējai drošībai, nenosaucot konkrētu izmantošanas nolūku. Tas var liecināt gan par piesardzīgu attieksmi pret nākotni, gan arī par nedrošību vai nenoteiktību attiecībā uz turpmākajiem dzīves plāniem. Vienlaikus var secināt, ka uzkrājumu veidošana ar konkrētu mērķi - piemēram, pensijai, īpašuma iegādei vai bērnu nākotnei - ir mazāk izplatīta nekā krāšana vispārējai drošības sajūtai," saka CBL Atklātais pensiju fonds valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte. Viņa piebilst, ka dati lielā mērā liecina arī par iedzīvotāju ierobežotajām finanšu iespējām un nepietiekamām zināšanām par ilgtermiņa finanšu plānošanu.