Siliņa aicina ministrus saņemties darbam pie valsts tēriņu samazināšanas

Ministriem ir jāsaņemas, plānojot tikšanās ar iesaistītajām pusēm par valsts tēriņu samazināšanu, šodien žurnālistiem izteicās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite šonedēļ sociālajos tīklos tika atzīmējis, ka LDDK kā valdības sociālais partneris ir uzaicināta izdevumu samazināšanas sēdēs pie Finanšu ministrijas ar katru ministriju atsevišķi. Tai pašā laikā atsevišķas ministrijas šīs sēdes regulāri pārceļ pēdējā brīdī vai atceļ pavisam.

Siliņa atzina, ka šāda prakse nav konstruktīva un tikšanās nav pieņemami bieži pārcelt. Viņa atzīmēja, ka ministriem devusi uzstādījumu, ka otrdienās, kad notiek valdības sēdes, citus pasākumus nevajag plānot. Tomēr viņa arī saprotot, ka ministriem ir grūti salāgot savus kalendārus. Vienlaikus tikšanos regulāra pārcelšana neesot pieņemama. "Es uzskatu, ka tā nav labāka pārvaldība. Tā kā ministriem jāsaņemas!" teica premjere.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka no Finanšu ministrijas jūnijā tiks gaidīti priekšlikumi valsts tēriņu mazināšanai.

Jūnija laikā Finanšu ministrijai ir jāsagatavo priekšlikumi, lai samazinātu valsts tēriņus par vismaz 150 miljoniem eiro, lai rastu finansējumu aizsardzībai, izglītībai un demogrāfijai.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš ir izteicies, ka valsts pārvaldē tuvākajos gados ir iespēja atrast veidus, kā ietaupīt 450 miljonus eiro aizsardzības nozares finansēšanai. Tā būtu līdzekļu pārdale citām prioritātēm, budžeta kopējam apjomam paliekot nemainīgam.

Ministrs skaidroja, ka iespējami divi scenāriji - "plakanais", kad visām ministrijām un resoriem tiek uzdots ietaupīt 5%, un tad pašiem jādomā, kā to izdarīt, vai arī strukturālais scenārijs, kad ietaupījumu izdodas rast konkrētās jomās, vai veicot konkrētus pārkārtojumus.

Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu Ašeradens sacīja, ka fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029.gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.

Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.

Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.