Zviedris: Ar vēlēšanu tehnoloģijām esam pārsteigušies, tāpēc jāiepauzē

Ar jaunām tehnoloģijām vēlēšanās šur, tur esam pārsteigušies, tāpēc nedaudz jāiepauzē, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amata kandidāts Māris Zviedris.

Viņš apzinās riskus, stājoties amatā. Viens no tiem ir saistīts ar IT sistēmām un to spēju funkcionēt jau nākamgad plānotajās Saeimas vēlēšanās. Tāpēc tieši šis būs prioritārs uzdevums, sākot darbu CVK.

Tāpat kā viena no prioritātēm būs komunikācija un atbalsts pašvaldību vēlēšanu komisijām, kas līdz šim esot iztrūcis. Zviedris plāno skaidru un atvērtu komunikāciju, lai "visiem viss būtu skaidrs".

Zviedris neplāno ieviest kādus jaunus tehnoloģiskus risinājumus vēlēšanu norisē. "Jau esam šur tur pārsteigušies, tāpēc varbūt nedaudz iepauzējam. Esam tehnoloģiju laikmetā, bet viss pēc kārtas," teica Zviedris.

Runājot par iespējām kāpināt vēlētāju aktivitāti, viņš uzsvēra, ka tā galvenokārt ir politisko partiju atbildība, savukārt CVK uzdevums ir nodrošināt, ka vēlētājiem ir iespēja ērti piedalīties vēlēšanās.

Zviedris uzsvēra, ka vēlreiz mainīt vēlēšanu biļetenus nebūtu prātīgi, tā radot nesapratni vēlētājos. Turklāt problēma vēlēšanās nav bijusi ar jauno vēlēšanu zīmju skenēšanu, bet gan atzīmju interpetāciju.

Viņš pārliecināts, ka ir jāveicina arī komunikācija ar pašu CVK, jo pirms tam bijuši pārmetumi par kaut kādu jautājumu slepenošanu. Tāpat nepieciešams stiprināt arī pašu CVK, tomēr Zviedris saprot, ka grūti cerēt uz papildu līdzekļu piešķiršanu, tāpēc jāskatās, ko varētu mainīt iekšēji.

Zviedris plāno darbu CVK sākt 30.jūlijā.

Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien skatīs lēmuma projektu par Zviedra ievēlēšanu CVK priekšsēdētāja amatā.

Zviedris, kurš pašlaik ieņem Rīgas vēlēšanu komisijas vadītāja amatu, var rēķināties gan ar koalīcijas, gan opozīcijas balsīm, noskaidroja aģentūra LETA.

Viņu amatam izvirzījuši deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.

CVK priekšsēdētāja amata kandidāts iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā.

Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.

Viņš atzina, ka vēlēšanu naktī un arī pirms tās pieredzētais bija ļoti skumjš. Viņš pauda, ka vēl nekad nebija redzējis tik "drūmu situāciju". Viņš salīdzināja situāciju ar gadiem būvētu namu, kuru pēkšņi noposta vētra - sajūta bijusi līdzīga.

Viens no viņa mērķiem ir panākt, lai pieredzējušie speciālisti paliktu sistēmā, nepamestu to un atkārtoti pieteiktos darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās. Ir nepieciešami praktiķi un speciālisti, kas pārzina vēlēšanu organizēšanas nianses, sacīja Zviedris.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka CVK priekšsēdētāja amatam izvirzīts tikai viens kandidāts - Zviedris.

Jauns CVK priekšsēdētājs jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.

Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.

CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.

Saulīte pagājušajā nedēļā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sākumā paziņoja, ka atkāpsies no amata, taču pēc sēdes jau bija pārdomājusi, sakot, ka vēl nav izlēmusi. Tomēr vēl nedaudz vēlāk Saulīte vērsās Saeimas Prezidijā ar paziņojumu par atkāpšanos no amata. Līdz tam Saeimas valdošās koalīcijas frakcijas arī tika paziņojušas, ka ir vienojušās par Saulītes atsaukšanu no amata.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc vēlēšanām paziņoja, ka vēlēšanu organizēšanā CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) izgāzās, tāpēc jāvērtē amatpersonu atbildība.

Tobrīd VDAA darbu pārraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) saistībā ar nedienām vēlēšanās no amata atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet vēlāk arī pati paziņoja par demisiju.

Liopa pagaidām nav uzņēmies atbildību par vēlēšanu nakts tehniskajām problēmām. Paralēli VDAA ir sākusi detalizētu pārbaudi visos aģentūras atbildības jomas līmeņos, sākot no tiešā veidā atbildīgajiem darbiniekiem par vēlēšanu sistēmu, beidzot ar izstrādātājiem un auditētājiem, par iemesliem, kas izraisīja vēlēšanu zīmju skenēšanas lēndarbību, apliecināja aģentūrā.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka pašlaik dienesta pārbaude saistībā ar nedienām ar balsu skaitīšanu nav sākta, jo sākotnēji nepieciešams ievākt visu nepieciešamo un pieejamo informāciju par notikušo.