Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps sestdien festivāla "Lampa" diskusijā "No vīzijas līdz izaugsmei: kā pamodināt Latvijas ekonomiku?" tēlaini salīdzināja, ka šobrīd braucam pa Vidzemes šoseju ar trešo ātrumu, un tā ir mūsu brīva izvēle.

Lai ieslēgtu ceturto, piekto vai sesto ātrumu, pašiem jāizdara vajadzīgās lietas, teica Cērps. Tas prasīšot daudzus samērā nepopulārus politiskus lēmumus, proti, publiskā sektora izdevumu samazināšanu. Tāpat var būt jāīsteno atsevišķas nodokļu reformas, jāceļ privātpersonu investīciju riska līmenis, jāattsīsta uzņēmējdarbības vide.

"Visas atbildes ir jau zināmas. Mēs zinām, kas ir jādara, bet jautājums ir par to, kā izdarīt tā, lai cilvēki nezaudētu vēlēšanos un ekonomika kopumā nebrauktu trešajā ātrumā," norādīja Cērps.

Veltot repliku Cērpam, "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons pauda viedokli, ka ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi nemaz nav tik nepopulāri. Viņa ieskatā, lielākā problēma ir tā, ka politiķi brīžiem tos lēmumus, kas ir potenciāli populāri, uzskata par nepopulāriem.

"Piemēram, galīgi neesmu pārliecināts, ka lēmums samazināt valsts izdevumus būtu nepopulārs sabiedrībā. Tas būtu ļoti populārs lēmums. Tāpat reāls mīts ir nekotēt valsts uzņēmumus biržā, jo tas esot politiski nepopulāri. Tas ir reāls mīts," uzsvēra Idelsons.

"Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis piebilda, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvijas ekonomika ir "gurdenajā kvadrantā", ir tas, ka vieglie, ātrie un īstermiņa risinājumi situācijas maiņai ir izsmelti. Tā vietā nāk pieaugoša apjausma, ka būs jāpieņem sarežģītie, kompleksie un nepopulārie lēmumi.